„Iepriekšējo divu gadu laikā ekonomikas apjomi ir sarukuši par vairāk nekā ceturto daļu, taču niecīgais pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī ļauj domāt, ka bieži pieminētais t.s. zemākais punkts ekonomikā beidzot ir sasniegts.

Visticamāk, gada otrajā ceturksnī jau redzēsim būtiskāku IKP pieaugumu attiecībā pret pirmo ceturksni," norāda Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

Arī  Parex Asset Management tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis norāda, ka statistiķu aprēķinātie Latvijas IKP 1. ceturkšņa provizoriskie dati sagādājuši patīkamu pārsteigumu.

"Ļoti patīkami, ka attaisnojušās mūsu cerības, ka 1. ceturksnī noticis sezonāli izlīdzinātā IKP neliels, bet palielinājums (+0.3%). Tas ir pirmais ekonomikas pieaugums kopš 2007. gada beigām. Tekošie ekonomiskās aktivitātes dati, tostarp uzņēmēju noskaņojuma rādītāji ļauj secināt, ka arī nākamajos ceturkšņos Latvijas ekonomika turpinās lēnām augt. Tādā gadījumā varam teikt, ka ilgi meklētais ekonomikas zemākais punkts beidzot ir atrasts," saka Vaikulis.

Jau vairāki ekonomikas rādītāji norādīja uz ekonomikas atkopšanos.

Tagad arī IKP1. ceturkšņa novērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas zemākais punkts, iespējams, ir aiz muguras," norāda Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts, vienlaikus piebilstot,  ka recesijas beigas nav tas pats, kas krīzes beigas.

"Ekonomisko izaugsmi izjutīs tikai strādājošie, bet bezdarbniekiem situācija joprojām saglabājas bēdīga. Citu valstu pieredze liecina, ka nodarbinātība, ātrākais, sāk atkopties tikai pēc vairākiem ceturkšņiem. Tas, cik ātri nodarbinātība spēs pieaugt, lielā mērā ir atkarīgs arī no valdības politikas, vai tā būs vērsta uz darbaspēka konkurētspējas palielināšanu – darbaspēka nodokļu samazināšanu, vai valdība veicinās kādu subsīdiju vai atvieglojumu veidā jauniešu un ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšanos darbaspēka tirgū," saka eksperts.

"Formāli var ziņot par recesijas beigām Latvijas ekonomikā. Patlaban ir vērojamas krasi pozitīvas pārmaiņas, kas apliecina Latvijas kā mazas un elastīgas ekonomikas statusu. Noskaņojuma indikatori turpina kāpt, un

iespējams, ka līdzšinējais vērtējums ir bijis pārlieku pesimistisks.

Tomēr šāds svārstīgums ir iespējams abos virzienos un ir arguments, lai pirms precizēto datu saņemšanas un turpmāko periodu veikumu atskaišu saņemšanas ieslīgtu pārliekā optimismā," savukārt skaidro AS "SEB banka" makroekonomikas eksperts Dainis Gaišputis.

Viņš arī norāda, ka liela loma būs notikumiem Grieķijā, kā arī nevar izslēgt jaunus satricinājumus.