Pēc G. Rāvja sacītā, politiskā un ekonomiskā situācija valstī ir diezgan bezcerīga valdošo politiķu bezdarbības dēļ, un, pēc viņa prognozēm, pašlaik nekas neliecina par to, ka tuvāko gadu laikā kaut kas varētu mainīties. G. Rāvis norādīja, ka šāda situācija radusies tādēļ, ka valdībā un Saeimā sēž cilvēki, kuri īsti neko nevēlas darīt sabiedrības un tautas labā, bet gan reāli un rīcībspējīgi strādā privātos biznesos un pelna naudu.

Tāpat, pēc G. Rāvja teiktā, Saeimā ir liela daļa mākslinieku, kuri būtu noderīgāki citur: "Piemēram, Raimonds Pauls varētu sacerēt mūziku, Kantānes kundze varētu spēlēt teātrī, savukārt Ščerbatihs – turpinātu sasniegt izcilus rezultātus sportā." Saeimā būtu jāatstāj aptuveni 30 deputāti, uzskata G. Rāvis.

SIA Skonto būve līdzīpašnieks asi kritizēja daudzu ministru un ministriju darbu, atzīstot, ka lielākā daļa no tiem savas ministrēšanas laikā neko paliekošu nav izdarījuši. "Piemēram, Izglītības ministrija, manuprāt, neko labu nav izdarījusi – izglītības sistēma kā bija, tā arī ir nesakārtota. Ar grāmatām arī kaut kas nav kārtībā – nevar bērni iet uz skolu ar somām, kas lielākas par viņiem pašiem. Grāmatām ir jābūt skolā uz vietas. Bet ministre pati nemaz nezina, vai ir tās grāmatas vai nav.

Arī Veselības ministrijā kaut kas nav kārtībā – daudzi gadi jau pagājuši, bet Latvijas slimnīcu un ārstniecības iestāžu stāvoklis joprojām ir kritisks, un nekas netiek darīts. Manuprāt, pateicības nav lielākā problēma, kas valda veselības un aprūpes jomā," uzskata G. Rāvis.

Tāpat viņš kritizēja Zemkopības ministriju: "Varbūt esmu kaut ko palaidis garām, bet, manuprāt, zemkopības ministrs neko labu zemniekiem nav izdarījis – zvejniecību ierobežo, cukurfabrikas slēgtas, pienu un graudu nepērk – brīnos, kā tie zemnieki viņu vēl nav nosituši."

G. Rāvis arī teica, ka būvniecības nozarei trūkst savas ministrijas, un, ja tā laicīgi būtu izveidota, tad daudzu problēmu vienkārši nebūtu. Ekonomikas ministrija nevar pilnvērtīgi strādāt ar būvniecības jomu, uzskata G. Rāvis.

Dažus ministrus gan G. Rāvis novērtēja atzinīgi: "Kultūras ministre ir mērķtiecīga – cilvēki var teikt, ko grib – vajag Gaismas pili vai nevajag, tomēr Demakovas kundze ir no retajiem, pēc kuriem kaut kas paliks. Mēs pēc 20 gadiem varēsim vērtēt, vai vajadzēja bibliotēku vai nē, taču, ja viņa kaut ko ir iecerējusi, tad arī domā un cenšas to īstenot. Arī Mežaparka estrāde ir atjaunota, kas arī vērtējams pozitīvi.

Arī Šlesers ir cepuri nost - lēnām bet mērķtiecīgi dodas savu mērķu virzienā. Un tā ažiotāža par Latvijas Pastu iepriekš bija lieka – ja 20 gadus nav celta pakalpojumu maksa vispār, tad nav jābrīnās, ka uzņēmums bankrotē. Un Šlesers pie tā nav vainīgs," sacīja G. Rāvis.

Viņš arī pavēstīja, ka vislielākā nekārtība gan valda Rīgas domē, jo tur cilvēki strādā ar uzskatu – jo mazāk darba, jo labāk.

Pēc G. Rāvja teiktā, arī likumdošana valstī nav sakārtota, piemēram, nav skaidrs, kāpēc privātiem objektiem vajadzīga sabiedriskā apspriešana: "Saprotu, ja celtu jaunu Brīvības pieminekli, tad sabiedrībai būtu ko teikt, bet par pasta ēku – ja risinājums izvēlēts kā labākais, tad tur nav ko spriest. Galu galā pašvaldība likusi rīkot sabiedrisko apspriešanu, uz kuru tāpat neviens neieradās. Un skaidrs – neieradās tādēļ, ka sabiedrības viedoklis tāpat privātos objektos nekad netiek ņemts vērā!"

Uz jautājumu, vai nevajadzētu glābt situāciju un pašam iet politikā, G. Rāvis atbildēja: "Negribas jau, bet būs jāsāk domāt..."