"Latvijas valstij jāizdara lielākā izšķiršanās, es teiktu, pēdējos 17 gados kopš 1991.gada. Izšķiršanās starp diviem pretējiem ceļiem, no tiem pirmais ir - veltām visus pūliņus ekonomikas sildīšanai, labi apzinoties, ka to pavadīs inflācija. Šodien vienīgais drauds ir deflācija, jo kredīts vienmēr ir procentuāls pret kaut ko," skaidro uzņēmēja.

Savukārt otra iespēja ir turpināt vaimanāšanu, rosīties vienīgi izdevumu apcirpšanas virzienā, kas ir destruktīvs ceļš.

"Diemžēl izskatās, ka kopš pērnā gada decembra strauji pieauguši lēmumi, kas bīda mūs pa otro ceļu," uzsver Plaude.

Viņa aicina veidot Latviju par "Baltijas Honkongu", kas būtu punkts ceļā no rietumiem, Eiropas Savienības (ES) uz austrumiem. "Latvijā ir neliels, toties nacionalitāšu ziņā raibs iedzīvotāju sastāvs. To vajag izmantot kā plusu. Piemēram, Ņujorkā dzīvo 190 tautību pārstāvji. Rīgas internacionalitāte ir liela bagātība un mūsu atslēga, ar kuru atvērt durvis investoriem. Ar drošu un auglīgu kopā sadzīvošanu varam pozicionēties un daudz ko pārdot pārējiem 450 miljoniem ES iedzīvotāju."

Plaude redz piecus Latvijas attīstības virzienus. Pirmais būtu izveidot Rīgu kā finanšu centru. Otrs izmantojamais pluss ir tranzīts, kur valsts atbalstīšanas vārdā visi būtu gatavi kompromisiem un mierizlīgumiem, vienojoties par tranzītu veicinošiem tarifiem. Tranzīts nozīmē arī kuģus un lidmašīnas.

Trešais virziens ir tūrisms. "Tiesa, kā dabas pērle Latvija tūristiem diez vai būs pievilcīga. Varbūt trijos siltajos mēnešos, taču viesnīcām un tūrisma centriem jādarbojas augu gadu. Jāreklamē veselības tūrisms un SPA kosmētikas procedūras, kuras Latvijā ir labākas un lētākas nekā citur Eiropā. Vai ir jēga likvidēt pusi no 39 slimnīcām, ja, iespējams, izdevīgāk pārdot ārvalstniekiem, kuri te brauktu ārstēt savas kaites? Slimnīcās sapirktas lieliskas iekārtas, ir labs personāls, bet taisām ciet," norāda "Kolonnas" vadītāja.

Ceturtais attīstāmais virziens ir izglītība - jādod ziņa, ka uz Latviju var braukt mācīties, un nav jākautrējas uzsvērt šeit izveidotās izglītības kvalitāti.

Piektais virziens ir ražošana. "Mums ir vieglā rūpniecība, poligrāfija, lauksaimniecības produktu pārstrāde. Protams, ir jāapzinās, ka Latvija nekad nebūs ražošanas lielvalsts, bet attīstāmas nozares mums ir."

"Esam pārāk maza valsts, lai izvēlētos dzīvot noslēgtas ekonomikas telpā. Tāpēc jāmēģina sevi "pārdot" visos iespējamos veidos. Vācijā maksā 500 eiro (350 latus) dienā viens cietumnieks. Izklausās ekstrēmi, bet kāpēc neuzbūvēt Rīgā vai citur divus jaunus cietumus un nepiedāvāt ieslodzīto izmitināšanas servisu Vācijai?" akcentē uzņēmēja.