Mūziķis, komponists, aranžētājs un producents Aivars Hermanis uzsvēra, ka dziesma «What for?» ir ļoti laba un bija piemērota arī «Eirovīzijai», tomēr šī dziesma nesakrita ar izpildītājas Aishas jeb Aijas Andrejevas ierasto ampluā, kurā arī pati dziedātāja jūtas droši.

«Dziesmas izpildītājam nebija ne vainas, tikai ir tādas lietas, kuras izpildītājam sanāk, un tādas, kuras nesanāk. Aishai patīk un viņai izdotas roka dziesmas, kad viņa pārvēršas mazā roka meitenē, kas lēkā un dzied. Izpildot šo dziesmu, viņa īsti nejutās savā ādā. Lai dziedātājs justos savā ādā, viņam ir jādzied kas tāds, kas izdodas. Dziesmai nebija ne vainas, tikai šoreiz tā nesakrita ar to Aishas piegājienu, kas viņai izdodas vislabāk,» sacīja Hermanis.

Savukārt komponists Raimonds Pauls, Saeimas kuluāros jautāts par Aishas neveiksmi, teica, ka «Aisha, iespējams, nervu spriedzes dēļ nodziedāja pavisam šķībi un ir pati vainojama pie savas neveiksmes».

Zigmars Liepiņš, komponists:

Aišas neiekļūšanai finālā pamatā ir divas sastāvdaļas – neprofesionāla, netīra dziedāšana un absolūts menedžmenta "feilers". Sākot ar Ivetas Lepeško kā administratores un visas televīzijas neprasmi noorganizēt daudzmaz cienījamu izrādi, kas Eirovīzijā ir nepieciešama. Viņas dziesma pamatā jau bija laba un atbilstoša – ja tā tiktu pieklājīgi nodziedāta, visticamāk, viņa tiktu tālāk. Tam veidam, kā tā tika izpildīta, klausītāji nenoticēja. Nevar noliegt, ka grieķi bija labi, serbi bija dīvaini, bet interesanti. Vai tas bija vai nebija Balkānu valstu balsojums? Varbūt, bet vai tad par mums arī nebalso kaimiņi? Gan jau nobalso igauņi, leiši.

Arī mūzikas ierakstu kompānijas «Platforma» direktors Rimants Liepiņš apgalvoja, ka dziesma «What for?» bija ļoti laba, bet izpildītāja bija nobijusies. Liepiņš kritizēja arī dziedātājas vizuālo ietērpu, kas «Eirovīzijas» pusfinālā, viņuprāt, bijis diezgan dīvains, taču pēc viņa teiktā «Eirovīzija» vispār ir dīvains pasākums.

«Lūsēna dziesma ir viena no labākajām, kāda mums pēdējos gadus Eirovīzijā ir bijusi, varbūt izpildījums varēja būt nedaudz labāks. Skatuves ietērps nebija vizuāli veiksmīgākais risinājums, kā izcelt Aishas sievišķību. Dziesma bija tiešām laba, tomēr Aisha to varēja mazliet pārliecinošāk izpildīt,» sacīja Liepiņš.

«Platforma» direktors atklāja, ka Eirovīzijai ir maz sakara ar muzikālu priekšnesumu un vēl mazāks sakars ar mūzikas industriju. Tas vairāk ir ģeopolitisks šovs, kam ar māksliniecisko izpildījumu ir diezgan maz sakara.

«Protams, ka mums gribas būt uz lielās skatuves finālā, bet man šķiet, ka šī nav tā cīņa. Latvijas futbolistu un hokejistu sniegums Eiropas mēroga čempionātos, manuprāt, ir būtiskāks nekā šis šovs, jo lielas rezonanses un lielas ietekmes šim pasākumam nav. «Eirovīzija» ir kārtīgs balagāns. Es domāju, ka mums nav par ko īpaši satraukties, jo Aisha bija, piedalījās un pārstāvēja Latviju godam,» sacīja Liepiņš.

Viņš atklāja, ka no «Eirovīzijas» pirmā pusfināla dalībniekiem nedaudz vīlies bija Krievijas dziedātāja Pjotra Naliča izpildījumā, jo no viņa, kas ir mūsdienu sociālo mediju laikmeta Krievijas uzlecošā zvaigzne, uz lielās skatuves tika sagaidīts kaut kas vairāk.

Arī Hermanis novērojis, ka «Eirovīzijā» balsošana notiek pēc nacionālām un reģionālām iezīmēm, kā dēļ muzikālā kvalitāte nav tas galvenais, kas nosaka uzvarētāju. «Eirovīzijas uzstādījums ir, ka tas ir dziesmu konkurss, bet patiesībā jau vairāk nekā dziesma tiek vērtēts izpildītājs,» sacīja Hermanis.

Latvijas pārstāves priekšnesums radījis arī plašu starptautisku rezonansi - trešdien pasaules medijos Aishas dziesma What for? un viņas priekšnesums izpelnījies asu kritiku. Piemēram, Zviedrijas izdevums Expressen norādījis, ka "baisajam dziesmas tekstam vajadzētu sadegt ellē", Somijas laikraksts Hufudstadsbladet latviešu pārstāves dziedāšanu salīdzinājis ar kaķa spīdzināšanu, bet daudzu citu valstu medijos kritizēta neveiksmīgā Aishas tērpa izvēle.