"Pirms vairāk kā 90 gadiem Latvijas cilvēki savu sapņu vārdā radīja Latvijas valsti. Nu jau 20 gadu pagājis kopš tās atjaunošanas. Ir izaugusi jauna paaudze.

Bet valsts, pati augot, aizmirsa par savu cilvēku sapņiem. Var būt, ka vēsture ir atkārtojusies, jo Kārlis Skalbe brīvvalsts pirmajos gados savās "Mazajās piezīmēs" rakstīja : "Par visu vairāk, liekas, mums ir apnicis cilvēks. Viņu nosit un aizmirst. Mēs neprotam interesēties par cilvēku un cilvēku likteņiem. Varbūt tāpēc mēs ar katru dienu aizejam tālāk no cilvēcības". Tā Skalbe. Viņam, protams, bija savi iemesli tā sacīt, bet arī šodienas valdības rīcība par dziļu cilvēcību diemžēl neliecina." Tā secina Andris Šķēle savā runā.

Turpinājumā vēl daži fragmenti no Šķēles runas:

"Apmeklējot visus Latvijas novadus, esmu pārliecinājies, ka mūsu atbalstītājiem tās ir trīs pamatvērtības:- latviskas Latvijas politiskā neatkarība,- tās ekonomiskā patstāvība un, - tradicionālais ģimenes modelis kā mūsu valsts pamats.

Kas attiecas uz tradicionālo, Satversmē nostiprināto ģimenes modeli, es pieļauju, ka sevi politikā pieteikušie ļaudis, kas gadiem ilgi ir dažādas netradicionālas idejas aizstāvējuši savu avīžu slejās, sagribēs parotaļāties ar šo domu arī likumdevēja krēslos sēžot.

Mūsu uzdevums ir būt labējiem un konservatīviem šo vārdu klasiskajā nozīmē un nekādus eksperimentus ar pamatvērtībām nepieļaut.

Kādi būs apvienības mērķi valstī, kurā šobrīd visbiežāk dzirdamais vārds ir "krīze"?

Mērķis ir skaidrs – valsts, kurā ikvienam cilvēkam ir iespēja izglītoties, rast profesionālu piepildījumu un nodzīvot labu mūžu līdz sirmam vecumam.

Ikkatram Latvijas bērnam jāsaņem vislabākā veselības aprūpe. Nākošo 4 gadu laikā pilnībā jāizskauž bērnu dārzu rindas. Vidējai izglītībai arī turpmāk jābūt bezmaksas, bet arī bez vecāku līdz maksājumiem. Ir jāatrisina samudžinātais mācību grāmatu jautājums.

Latvijā jāiedibina ilglaicīga doktrīna par visa labākā nodrošināšanu bērniem. Tikai tad šeit dzims bērni. Tikai tad viņi ar saknēm ieaugs Latvijā, nevis Īrijā vai Anglijā. Tikai tad viņu dzīves saaugs ar savas tautas likteni.

Valstī, kurā nedzimst bērni, nav morāles. Bet sarodas moralizētāji. Ja nākošos 20.gadus "bērns" nebūs Latvijas valdības darba galvenā mēraukla, tad 2030.gadā nebūs kam uzturēt pensionārus.

Bērnā kā valsts mērķtiecīgas politikas jēdzienā ir iekodēts viss.

Tajā ir nodokļi un budžets, tajā ir darba ražīgums un eksports, tajā ir izglītības sistēma un nācijas veselība. Bērnā kā valsts vīru atbildības mērauklā ir gan valsts ilgtermiņa solījumi, gan fiziskas drošības sajūta šodien.

Tādēļ Latvijas valstij ir jārāda vēl šodien nedzimušiem bērniem, ka viņi mums jau tagad rūp. Ka mēs viņus gaidām. Gaidām ar pieejamu bērnudārzu un bezmaksas izglītību. Viņu pirmo patstāvīgo sapņu realizēšanai mēs sniegsim valsts tiešo atbalstu 1000 LVL apmērā. (..)

(..) Labs budžets ir budžets bez deficīta. Latvija būs stipra un finansiāli pašpietiekama, ja tās valdība nedzīvos uz parāda. Daudz drosmes nevajag, lai notrallinātu starptautisko aizdevumu, kā tas notiek šodien. Ne darba vietu, ne jaunas valsts infrastruktūras, ne būtiska eksporta pieauguma. Bet daudz prāta vajadzēs, lai šo aizdevumu atdotu, radot visu to, ko minēju.

Nekas neplūst ātrāk par naudu. Kapitāla atgriešana Latvijā ir arī uzticības jautājums. Uzticības jautājums, kurā ir arī valdības labas uzvedības aspekti. Publiski meli, vai tie būtu pensiju sakarā, vai solījumos attiecībā uz nodokļiem, nodara milzīgu kaitējumu. Kaitējumu, kura rezultātā mēs zaudējam kapitālu, kas aiziet, un kapitālu, kas neatnāk.

Bet vērtīgākā daļa Latvijas kapitāla aizbrauc. Tie ir mūsu cilvēki. Jo iekšējais tirgus ir sagrauts. Vairāk kā 230 tūkstoši darba meklētāju jau ilgstoši nesaņem atbildi jautājumam – vai mēs esam vajadzīgi.

Šodien dibināmā apvienība saka – jā, Jūs esat Latvijai vajadzīgi. Mums sāp par Jums. Mēs atjaunosim iekšējo tirgu. Tādēļ mēs būsim gatavi, ja vajadzēs, aizcirst skaļāk vienas otras durvis Briselē, bet mūsu viedokli sadzirdēs. Katra jauna darba vieta ir būtiska. Pat ja pirmajā brīdī par to ir jādod nodokļa atlaide vai piemaksa. Katram ar godīgu darbu ir jāspēj Latvijā nopelnīt ģimenei nepieciešamais.(..)

(..)Lai ko mēs lemtu, mūsu galvenā rūpe būs Latvijas cilvēks un viņa liktenis. Tam jābūt labam liktenim. Tam mēs strādāsim.

Un atkal Kārlis Skalbe: "kas strādā, tas zina, ka viņš nestrādā priekš sevis vien."

Mūsu politiskie lēmumi būs skaidri, saprotami un konsekventi.

Tie nāks par labu cilvēkiem un stiprinās Latvijas nākotni.

Tie ļaus ļaudīm dzīvot piepildītus mūžus, smeļot spēku Latvijas dabā un veldzējot dvēseli latviešu kultūrā.

Tie liks katram turēt Latviju mīļu. "