Prokuratūra jau divas reizes izsaukusi Arnadu, lai viņš padodas likuma pārstāvjiem un sāk izciest sodu, kas viņam tika piespriests pagājušajā mēnesī, kad augstākā tiesa atcēla redaktoram zemākas tiesu instances piespriesto attaisnojošo spriedumu.

Varasiestādes tika pieprasījušas, lai redaktors ierodas pie likuma pārstāvjiem pirmdien, tomēr viņa advokāts Todungs Mulja Lubiss skaidroja, ka spriedums pārkāpj preses brīvību un ir pretrunā pēc diktatora Suharto režīma krišanas izveidotās demokrātijas garam.

"Tas ir ļoti nopietns gadījums. Jautājums nav tikai par žurnālu "Playboy", bet par preses brīvību, Indonēzijas demokrātijas balstu. Ja viss ies savu ceļu, tam būs negatīva ietekme uz Indonēzijas izteiksmes brīvību."

Augstākā tiesa pieļāvusi "fundamentālu kļūdu", spriedumu balstot krimināllikumā, nevis preses likumā, kurā garantēta preses brīvība, skaidroja advokāts.

"Playboy" Indonēzijas versijai paspēja iznākt tikai divi numuri 2006.gada aprīlī un maijā, un izdevēji bija spiesti žurnālu slēgt, pakļaujoties vardarbīgo islāmistu spiedienam.

Atšķirībā no izdevumiem citās valstīs "Playboy" Indonēzijas versijā akta fotogrāfiju nebija.

Radikāļu organizācijas Islāma aizsardzības fronte (FPI) ģenerālsekretārs Sobri Lubiss vēl augustā apliecināja, ka tās triecienniekiem dots uzdevums sadzīt pēdas redaktoram, kurš, viņaprāt, ir morāls terorists.

"Pirms viņš pagūst aizbēgt no Indonēzijas, mums viņš ir jāatrod. Esmu mudinājis visus FPI biedrus un musulmaņus viņu sameklēt, tad nekavējoties arestēt un nodot prokuratūrai," sacīja Sobri Lubiss.

Kaut arī tā dēvētā smagā pornogrāfija Indonēzijā ir plaši pieejama, tomēr varas pārstāvji sola, ka ir apņēmības pilni šajā pārsvarā musulmaņu valstī aizsargāt sabiedrības tikumību un tradicionālās vērtības.

2008.gadā parlaments pieņēma pornogrāfijas apkarošanas likumu, bet sakaru ministrs uzsācis tīmekļa cenzūru.