27. janvāra vakarā, gadu pēc grupas "Tumsa" solista Mārtiņa Freimaņa nāves, viņa draugi un talanta cienītāji pulcējās "Arēnā Rīga", lai trīs stundu garumā atcerētos un pieminētu viņu kā mūziķi un spilgtu personību.

Skatuves labajā malā visu koncerta laiku atradās Mārtiņa tuvākie muzikālie līdzgaitnieki – grupa "Tumsa". Viņiem blakus –  stīgu kvartets Jutas Bērziņas vadībā. Savukārt skatuves kreisajā pusē iekārtojās "MC Orķestris" ar Džuliānu (Jāni Zvirgzdiņu). Skatuves vidū milzīgs, vertikāls ekrāns, uz kura pārraidīja projekcijas, vēl pa ekrānam katrā skatuves pusē aiz mūziķu mugurām. Kopumā vakara gaitā izskanēja aptuveni 50 Freimaņa dziesmu, starp tām bija arī vairāki pirmatskaņojumi. Uz skatuves kāpa Mārtiņa draugi, Latvijā pazīstami mūziķi, kā arī koris "Mūza", deju kolektīvs "Dzirnas" un tautas deju ansamblis "Uguntiņa".

Tāpat visai simbolisks bija mūzikla noslēgums, kad uz skatuves kāpa visi tajā dziedājušie un dejojušie. Viņiem rokās bija spīdoši vilciņi, kuri turpināja griezties līdz pat pēdējai tobrīd skanošās dziesmas notij. Kamēr vilciņi mirgojot meta apli pēc apļa, mākslinieki stāvēja pagriezušies pret ekrānu, uz kura iezaigojās vārdi "Bija jautri ar jums, bet ir taču jāpaskatās, ko piedāvā debesjums". Tā vien šķita, ka skatītājam tiek nodota ziņa, lai neskumst – nekas nav beidzies, jo pasaule, gluži kā vilciņš uz skatuves, turpina griezties.

Cilvēku interese par koncertizrādi bija tik liela, ka paredzētās biļetes izpārdeva un organizatoriem nācās ierīkot vēl papildu sēdvietas. Uzveduma autore un režisore Maija Kalniņa ir gandarīta, ka pat gadu pēc Mārtiņa nāves tik daudzi cilvēki vēl joprojām grib būt ar viņu. Viņa apstiprina, ka viss noticis tā, kā iecerēts, un nekādas lielas ķibeles sarīkojuma gaitā nav radušās.