Pasākumā piedalījās arī viesmākslinieki, starp kuriem gan visu dziesmu tekstu autors un bundzinieks Guntars Račs, gan akordeoniste Inta Āboliņa, saksofonists Vadims Makarovs, gan dziedātājas Ginta Ēķe, Ieva Sutugova un Zane Pavlovska. Pasākumu kuplināja flamenko dejotāju grupa Duende.

"Lai ari publiski nesen esmu uzsācis savas dziedātāja un dziesmu autora gaitas, mani meklējumi mūzikā jau sākās tieši pirms 10 gadiem. Šajā laikā bija ļoti daudz dažādu ierakstu, kurus ik pa laikam devu Guntaram Račam paklausīties - pārsvarā tie bija centieni radīt stilīgu popmūziku. Viņš ilgi mani neiepriecināja ar labiem komentāriem, tomēr mans aicinājums muzicēt nekad nav apstājies pie šķēršļiem, un tādu netrūka. Tagad ar Guntaru esam kļuvuši par tandēmu dziesmu rakstīšanā, un viss albuma materiāls ir mūsu radošais kopdarbs. Tā kā albums man nav nekāda negaidītā dāvana - tas ir loģisks apkopojums manam līdzšinējam darbam," VIPi stāsta Kaspars Antess. 

Kāpēc tieši šlāgermūzika un nevis, piemēram, popmūzika?

- Tāpēc, ka tāds ir mans rokraksts un dabiskais muzikālais stāvoklis. Kamēr es nonācu līdz šim stāvoklim, es taustījos dažādos virzienos, bet tie visi neatrada klausītājus un arī mūzikas aprindās tas nebija uzmanības vērts. Es esmu latviešu vieglās mūzikas patriots, kurš gribētu ieguldīt savu darbu, veicinot šlāgermūzikas attīstību. Diemžēl Latvijā šī žanra tēlu bieži nomelno nekvalitātīvi, neveikli dziesmu teksti, slikti aranžējumi, ieraksti un izpildījumi bez emocijām. Šovasar koncertējot un reāli satiekot savus klausītājus, secinu, ka mūsu emocionālās stīgas saskan un es ļoti labi izjūtu savu klausītāju noskaņojumu. Tas arī man ļauj ar lepnumu un patiesu prieku darboties tieši šajā mūzikas žanrā.

Kāda ir Tava atšķirības zīme, kā dziedātājam?

- Uz to var atbildēt tikai mani klausītāji. Es nestrādāju pie tā, lai manī kā dziedātājā izceltos kāda atšķirības zīme. Neviens pats uz šīs pasaules nav līdzīgs kādam citam. Un, ja izpildītājs uz skatuves ir patiess un atver savu sirdi, tas arī ļauj klausītājam izpildītāju ieraudzīt tieši tādu, kāds viņš ir.

Vai gaidīji tik ātrus panākumus šlāgermūzikas lauciņā?

- Negaidīju, jo pieredzes gaitā jau sen nonācu pie secinājuma, ka panākumus aprēķināt vienkārši nav iespējams. Viss atkarīgs tikai no tā, kā veiksmes kauliņi sakārtojas. Vēl jau arī pāragri runāt par īstiem panākumiem, pagaidām sasniegtais man ir nozīmīgs virzītājspēks tam, lai atbildīgi un ar sirdi turpinātu savas pirmās gaitas mūzikā.

Kā Tev garšoja Lolitas Neimanes gatavotā zupa?

- Lolitas ēdieni man vienmēr ir īpašs notikums, mums nākas bieži kopā pusdienot vai vakariņot. Veselības dēļ man ir visai ierobežota ēdienkarte, taču, ja zinu, ka pie katliem stāvējusi Lolita, ēdu bez apdomas, jo, pirmkārt, tas ir debešķīgi garšīgi, otrkārt, viņas ēdienos ir ievēroti veselīga uztura pamatprincipi. Zupa mana albuma atklāšanā bija ar patīkamu asumiņu, šī maltīte bija prezentācijām neraksturīga un bija tik amizanti dzirdēt zupas šķīvju šķindoņu pirms koncerta.