Intervijā žurnālam „Una” Gastons atklāj kādas izjūtas ir tagad pēc šķiršanās un kāpēc vairs nevarēja dzīvot kopā.

Daudzi zina, lasot dzelteno presi. Jūs ar bijušo sievu esot dzīvojuši vienā māja līdz tiesas dienai un neesot pat sarunājušies. Vai nav vieglāk aiziet, lai diendienā nav jāredz otrs....

Tie kas ir šķīrušies, noteikti zina, ka tā ir elle. Un nedod Dievs, vēl kādu laiku atrasties kopā. Katrs mazākais nieks uzjundī šo elli.

Aiziešanu es uzskatītu par padošanos... Tā ir manu vecāku māja. Es gribēju vakarā atgriezties savā mājā, redzēt savus bērnus, noglāstīt savu suni. Es to esmu dzirdējis no daudziem – aizej, paņem nopērc citu! Nu neesmu tik bagāts, un tas nav tik vienkārši. Un es neaizeju – mēs šķiramies.

Šobrīd mēs ar Lolitu esam šķīrušies, esam vienojušies un nokārtojuši finansiālo pusi. Jūtos atvieglots, ka paspēju laicīgi noformēt kredītu, šobrīd tas būtu daudz grūtāk.

Tātad šķiršanās jums bija finansiāli sāpīga.

Neapšaubāmi! Man šī cena būs jūtama ilgāku laiku. Ar to samierinos. Daudzi Latvijā ir iemācījušies sadzīvot ar kredītiem, bet es mēģināšu dzēst kredītu ātrāk, jo sajūta nav laba.

Vai jūs varētu apprecēties vēl trešo reizi?

Ja ir nopietnas un stabilas attiecības un cilvēki izvēlas dzīvot kopā, tad laulība ir viens no godīgākajiem risinājumiem, jo tas dod drošību otram cilvēkam. Mūsdienās slēdz laulības līgumus – man tas joprojām liekas neforši. Manuprāt normāls vecis piedāvā savu roku un sirdi...

Gastons kopā ar jauno draudzeni

Jūs esat teicis: „es nevaru dzīvot bez mīlestības” Jūsu bijušajai sievai noteikti ir smagi to lasīt.

Es esmu atklāts un saku ko domāju . Daudz kas ir atkarīgs no sievietes uzmanības pret vīrieti, varu pateikt – sieviete savu veci var iestumt otrai rokās vai no tām izņemt. Ir vecs teiciens – kad divi jāj uz viena zirga, tad vienam jāsēž pakaļā.

Lolita kādā intervijā atzina, ka jūkot prātā... Vai tas jums nelika domāt, ka viņa jūs mīl?

Protams lasīju. Manuprāt tas nav pareizais veids, kā savas izjūtas parādīt. Un domāju ka to nevajadzētu izvazāt pa publisko telpu. Es esmu maksimālists – vairāk ticu darbiem nekā vārdiem un intervijām.

Kādas jums tagad attiecības ar bijušo sievu?

Nekādas.

Jūs sarunājaties?

Nē.

Šķiroties vienmēr kāds raud, otrs gribētu laimē diet.

Nedomāju, ka te kāds laimē dietu. Man iespējams, ir vieglāk. Varbūt sadzīviski grūtāk, bet es to esmu izvēlējies...

Jūs tomēr bijāt pazīstams pāris prese seko līdz....

Bet mēs esam tikai cilvēki. Nožēloju ik vārdu, kas ir aizgājis tautās. Tā ir mana privātā lieta.

Jūs teicāt, ka pēdējos gadus dzīvojāt ellē. Vai nu tā ir beigusies?

Jā tā ikdiena pēdējā gada laikā jau bija tā lielākā elle.

Un kur tagad sajūtu līmenī dzīvojat?

Krustcelēs. Kaut kas aiz muguras, un kaut kas nezināms priekšā.

Pilnu interviju lasiet žurnālā „Una” decembra numurā.