Mūžībā aizsaukta Ievas Akurāteres māmiņa, izcilā teātra zinātniece Līvija Akurātere

FOTO: Kasjauns.lv, Nra.lv, Apollo.tvnet.lv, Tvnet.lv, LSM.lv un ekrānšāviņi no tīmekļa.

Mūžībā aizsaukta Ievas Akurāteres māmiņa, izcilā teātra zinātniece Līvija Akurātere
Komentāri[2] Bilžu galerija[9] 26.01.2017 14:30
2017.gada 26.janvārī 91 gada vecumā mūžībā aizgājusi leģendārā teātra personība, zinātniece, rakstniece, teātra kritiķe un filozofe Līvija Akurātere (23.11.1925 – 26.01.2017). Līvija ir pazīstamās latviešu dziedātājas un komponistes, Trešās Atmodas līderes un politiķes Ievas Akurāteres māmiņa.

Atvadīšanās no Līvijas Akurāteres notiks šo sestdien, 28.janvārī plkst. 14:00 no Apšuciema kapu baznīcas.

Līvijas Akurāteres biogrāfija


Sastādījis Latvijas Kultūras akadēmijas rektors, profesors Jānis Siliņš:

Līvija Akurātere ir dzimusi 1925. gada 23. septembrī. Studējusi LVU filoloģijas fakultātē, bet 1950. gadā, beidzot LPSR Teātra institūtu, ieguvusi aktrises diplomu. Jau institūta laikā periodikā parādījās L. Akurāteres (Pečakas) pirmās izrāžu recenzijas, tas noteica viņas tālāko profesionālo darbību un līdz ar to no 1951. gada līdz 1954. gadam viņa bija Eduarda Smiļģa vadītā Dailes teātra literārās daļas vadītāja.

L. Akurātere no 1953. gada līdz 1957. gadam un no 1958. gada līdz 1961. gadam ir strādājusi LPSR Kultūras ministrijas teātra daļā, vērtējusi visu Latvijas profesionālo teātru radošo darbību. Jāatzīmē, ka iepazīstoties ar daudziem arhīvu materiāliem (teātru māksliniecisko padomju vai pirmizrāžu komisiju protokoliem), viņas analīze un komentāri vienmēr ir bijuši profesionāli, lietišķi un analītiski, neietverot atsauces uz padomju varas dokumentu vai PSKP lēmumu norādēm.

Turpmākajos radošās un zinātniskās darbības gados L. Akurātere ir strādājusi laikrakstā «Rīgas Balss», bijusi Jaunatnes teātra literārās daļas vadītāja, Rakstnieku savienības dramaturģijas konsultante, vadījusi Rīgas Kinostudijas tautas kinoaktieru studiju (1965.-67). No 1952. gada lasīja teātra vēstures kursus J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē.
1968. gadā iesaistījās Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta jaundibinātajā Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļā, kas ļāva ne tika vērtēt aktuālo profesionālā teātra procesu, bet lielāku vērību pievērst latviešu teātra senāku un jaunāku periodu zinātniskai izpētei.

1962. gadā sarakstītai grāmatai par izcilo Nacionālā teātra aktrisi Antu Klinti šajos gados pievienojās grāmatas par izciliem teātru aktieriem: «Artūrs Filipsons» (1970), «Emīlija Viesture» (1976), «Gunārs Cilinskis» (1978), «Neparastā aktrise"(par Emīliju Bērziņu, 1985), «Dzīves izturīgie» (par Nikolaju Mūrnieku un Irmgardi Mitrēvicu, 1988), kopā ar V. Lapacinsku grāmata par scenogrāfu Rūdolfu Pīlādzi (1985).

L. Akurātere ir bijusi arī līdzautore grāmatām par latviešu teātra vēsturi («Latviešu padomju teātra vēsture», kas aptvēra posmu no 1941. gada līdz 1970. gadam), kā arī pētījumam par Rīgas Krievu drāmas teātri (1983). Atsevišķi raksti ir veltīti arī senākam profesionālā teātra posmam - vācu teātrim Rīgā.

L. Akurātere ir publicējusi daudzas aktuālas recenzijas un problēmrakstus periodikā, gada grāmatās «Teātris un Dzīve». Viņas rakstu un recenziju stilu raksturo smalkjūtība un precīza izteiksme, profesionālās terminoloģijas pārvaldīšana un specifisko aktieru tehnikas elementu pārzināšana. Savās recenzijās L. Akurātere dziļi un pamatīgi analizē aktieru izteiksmes veidu, žanra sajūtu un izrādes kopējo māksliniecisko līdzekļu pielietojumu, neaizvainojot skatuves māksliniekus, kā tas bieži vien parādās šodienas aktuālajās kritikās.

Līvijas Akurāteres fundamentālākais darbs ir monogrāfija «Aktiermāksla latviešu teātrī» (1983), kurā atklāj latviešu profesionālo aktieru izglītības vēstures posmus no 19. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem līdz divdesmitā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Pētījumā tika iezīmēti gan aktieru skolas metodoloģiskie jautājumi, gan atsevišķu skatuves mākslinieku loma jaunu aktieru audzināšanā.

Pēdējā laika ievērojamākais publicētais L. Akurāteres darbs ir grāmata «Luijs Šmits. Un notika tas tā"(2007), kurā ir ietvertas būtiskas atziņas par aktiera darba profesionālajām un cilvēciskajām kvalitātēm.

No 1993. gada līdz 1999. gadam L. Akurātere bija Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, sagatavojot lekciju kursus pasaules teātra un latviešu teātra vēsturē. Viņas lekcijas vienmēr ir bijušas aizrautīga un profesionāli pamatota studentu iepazīstināšana ar daudzu valstu teātra vēstures principiāli svarīgiem jautājumiem, neaizmirstot arī atsevišķu personību radošās dzīves peripetijas. L. Akurātere brīvi pārvalda krievu, vācu un angļu valodas, līdz ar to viņas lasīto kursu kvalitāte bija arī studentu iepazīstināšana ar jaunākajiem teātra vēstures un teorijas pētījumiem.

Pēc aiziešanas no pamata darba vietas viņa aktīvi interesējas par jauno aktieru, režisoru, dramaturgu izglītības procesu, piedalījās eksāmenu komisiju darbā, recenzēja atsevišķus kursa un bakalaura darbus. Viņas vērtējumi vienmēr ir ļoti precīzi un analītiski, reizē arī profesionāli vērtīgi.

FOTO: Kasjauns.lv, Nra.lv, Apollo.tvnet.lv, Tvnet.lv, LSM.lv, LETA un ekrānšāviņi no tīmekļa.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Līvijas Akurāteres tuviniekiem, draugiem, visai latviešu teātra saimei un personīgi Ievai Akurāterei.

Atvadu galerija: nākamajā lapā Līvijas Akurāteres dzīves mirkļi

Lapa: 1 no 2

Komentāri [2]

Knuts 26.01.2017 16:00
Līvija bija stipra, skaista un skarba, kā arī mērķtiecīga sieviete. Zinātniece, vēsturniece. Dāma ar lielo burtu LĪVIJA. RIP.

Citi Iesaka

Citi Raksti

Paparaci.lv

Jaunākās

TOP 5

VIDEO

seko mums ›› VIPi.lv draugiem.lv VIPi.lv facebook VIPi.lv twitter VIPi.lv rss
www.RezervesDalas24.LV